Saruna
9. decembris, 2020 pl. 20:00,
Nav komentāru
Kādā oktobra novakarē tapa Saruna..vienkārša, nopietna, mazliet jestra, mazliet izvairīšanās un izlikšanās pilna, neveikla, ar visiem trūkumiem un kļūdām, ar nesapratni, pārpratumiem, negaidītiem pavērsieniem un kādu brīnumu, smiekliem, reizēm noteiktību un stingrību, nepiekrišanu, brīžam klusumu un pieņemšanu - piepildīta ar visdažādāko izpausmi -...un visam fonā plūstošu mieru un sevis izvēlētu esību.
Sāksim cieņpilni sarunāties, mīļie, par to, kas sāp, par to, kas neērts, neizprasts un reizē tik dziļi Cilvēcisks..ik katru brīdi, jo pilnīgi viss ir šeit un tagad. Un varbūt tad...tad, kad vairs necīnies un padodies, reizē atzīstam sevi esam...varbūt tad pastāv iespēja arī vienkārši sajust visiem kopīgo, mūžseno pamatu, vienoties, patiesi Kopā Būt un Radīt...katram individuāli un reizē visiem kopā. Sarunāsimies..klātesamībā.